Rīts likās tik jauks un daudzsološs. Svētdienas rīts starp 11. un 18. novembri. Bet Horvātija mūs sagaidīja ar tādu miglu, ka tikai Stīvens Kings spētu to aprakstīt.
      Kāpēc Horvātija? Nu tāpēc ka strauji turpinās visi skolas projekti, jo laika šajā trakajā laikā ir palicis pavism maz, bet jāizdara vēl ļoti daudz.
      Turpinās GAME. Un tā nebūt nav kaut kāda spēlīte bet pavisam nopietna lieta. Erasmus+ projekts "Generative Application to Manage Education" atkal darbojas. Šoreiz Horvātijas pilsētā Slatina ar 14 tūkstošiem iedzīvotāju un ar Osnovna skola Eugena Kumicica. Tā ir skola, kurā mēs viesosimies.
      Nedaudz pagarlaikojoties Rīgas, Varšavas un Budapeštas lidostās un izbraucot cauri miglas klātai Horvātijas pierobežai, nonākam vēlu vakarā Višnjicā, kur tad arī kādu laiku uzturēsimies.
      Vārdu sakot, nosvinot Kārļa pirmo lidojumu savā mūžā, saprotam, ka 18.novembri svinēsim Horvātijā. 18. novembris Horvātijā ir arī Visu Tēvijas kara upuru piemiņas diena un Vukovaras un Skabrnjas upuru piemiņas diena.

       Rīgas 25. vidusskolas skolēnu un skolotāju grupa piedalās ERASMUS+ projekta GAME aktivitātē Slatinā, Horvātijā. Projekta dalībvalstis ir Turcija, Grieķija, Ziemeļmaķedonija, Portugāle, Horvātija un Latvija.
      15. novembrī mēs devāmies uz vietējo horvātu skolu, lai iepazītu Horvātijas izglītības sistēmu. Pēc svinīgās GAME aktivitātes atklāšanas ceremonijas šīs skolas audzēkņi parādīja mums visu skolu, un mēs redzējām daudz ko līdzīgu un arī atšķirīgu no Latvijas skolām. Skola Slatinā bija ļoti krāsaina, kā arī tā bija daudz mazāka par mūsu skolu. Visas dalībvalstis prezentēja savu izglītības sistēmu. Pēc tam mēs gājām ekskursijā pa Slatinu. Bija arī konkurss, kur bija jāatrod daudzi QR kodi. Un Latvijas komanda uzvarēja! Pēdējā vieta, kur mēs bijām, bija Slatina muzejs, un tad mēs devāmies atpkaļ uz skolu. Skolā mums videosveicienā parādīja, kā mazākie šīs skolas audzēkņi izpilda mūsu un citu projekta dalībvalstu tautas dejas. Kad balvas par orientēšanās spēli bija izsniegtas, devāmies atpkaļ uz viesnīcu.

      16. novembrī mēs jau agri no rīta bijām autobusā un devāmies 2,5 stundu ilgā braucienā uz Horvātijas galvaspilsētu Zagrebu. Iepazinām pilsētas kultūrvēsturiskās vērtības - dažādus pieminekļus, universitātes fakultātes, muzejus, teātrus, bibliotēkas, baznīcas u.c. Pēc pusdienām restorānā sākās otrā dienas daļa - ekskursija šokolādes muzejā, kur mēs pagaršojām, pasmaržojām un sataustījām daudzus dažādus šokolādes veidus un šokolādes sastāvdaļas. Pēc šokolādes muzeja gājām apskatīt vēl ari citus vēsturiskus apskates objektus, kas atradās vecpilsētā. Dienas beigās bija iespēja pastaigāt šopinga centrā un sagādāt suvenīrus vai našķus, kā arī paēst vakariņas. Diena bija gara, tādēļ mēs visi atpakaļ ceļā uz viesnīcu aizmigām un viesnīcā atbraucām tikai ap 22:00.
      Divu dienu laikā iegūti daudzi jauni draugi, īpaši cieša draudzība izveidojusies ar uzņēmējvalsts jauniešiem. Nākamajā projekta dienā paredzēts nopietns darbs - spēles, ko var izmantot mācību procesā dažādos mācību priekšmetos.

Megija un Sendija

3. diena - 17. novembris.

      Turpinām ERASMUS+ aktivitāti Horvātijas pilsētā Slatinā. 17. novembrī mēs agri piecēlāmies, pabrokastojām, un 08:30 autobuss jau gaidīja mūs pie viesnīcas. Šodienas plāns bija apciemot tā sauktās “Branch Schools” jeb mazās skolas piepilsētā, iepazīt tās un paspēlēt spēles ar mazajiem skolēniem. Slatinas pilsētā ir viena galvenā skola, kur mācās no 1. līdz 8. klasei, un piecas mazās skolas, kur mācās bērni no 1. līdz 4. klasei. Mēs apciemojām tikai 2 no Branch skolām. Pirmajā mazajā skolā mūs sagaidīja mazie audzēkņi, kuri mums nodziedāja un nodejoja horvātu alfabētu dziesmu. Pēc tam viņi mūs aicināja ārā spēlēt dažādas spēles - stafetes, virves vikšanu, pakava mešanu un citas. Tad mums bija laiks doties uz otru mazo skolu. Abas skolas bija jaunas. Otrajā mazajā skolā mūs sagaidīja skolotāja Renata, kura parādīja, kā var izspēlēt daudzas un dažādas spēles tikai ar plastmasas glāzītēm. Pēc maza našķu pārtraukuma mēs devāmies tālāk uz Slatinas lielo skolu. Tur mums vajadzēja prezentēt savas Latvijā sagatavotās spēles "Mapping games" un "Guess Who am I" un izspēlēt tās. Mums viss gāja veiksmīgi. Lai gan spēli bijām izveidojuši savādāku nekā visi pārējie, horvātu skolotāji bija priecīgi, ka mēs spēles izveidei bijām piegājuši kreatīvi. Pēc pusdienām un dažiem "duraka" mačiem ar horvātiem mums bija paredzēta spēle “Escape room”. Galvenais mērķis bija izpildīt visus uzdevumus, kuri bija saistīti ar fiziku, ķīmiju un matemātiku, un izglābt profesori, kura bija iespundēta pagrabā. Latvija visu izpildīja visātrāk, un mēs dabūjām 1. vietu. Vēlāk mums tika piešķirts laiks, lai pastaigātu pa Slatinas pilsētu un paēstu vakariņas, un pēc tam jau braucām atpakaļ uz viesnīcu.

Megija

4. diena - 18. novembris.

      Šī diena Horvātijā arī ir svētku diena, kad tiek pieminēti visi visos bruņotajos konfliktos kritušie. Tas ir kas līdzīgs Lāčplēša dienai Latvijā, kad horvāti iededz svecītes gan piemiņas vietās, gan pie mājām, gan māju logos. Jau iepriekšējā dienā Slatinas centrā piedalījāmies svecīšu iedegšanā.

      Agri cēlāmies, lai aizietu paēst brokastis, un restorānā mums sagatavoja galdiņu ar īpašām sarkanbaltām salvetēm mūsu svētku dienā. Pēc brokastīm devāmies uz autobusu, kurš mūs aizveda līdz dabas parkam Papuk. Sākumā bija izglītojoša lekcija, kur mums pastāstīja par šo dabas parku un tā vēsturi. Pēc tam devāmies apkārt ezeram un sākām iet pa kalniem līdz pat ūdenskritumam. Pēc aktīvās pastaigas devāmies ēst pusdienas, uzkrājot spēkus braucienam atpakaļ uz Slatinas pusi. Aizbraucām līdz vulkāna akmeņiem, kuri ir 450 milj. gadus veci. Un apskatījām romantisku ezeru netālu no Slatinas. Diena dabā bija izdevusies, jo nedabūjām solīto lietu.

Sendija

       19. novembris. Pēdējā pilnā diena Horvātijā, Erasmus+ GAME projektā. Dienu mēs iesākām ar pēdējām brokastīm “Višnjicas” viesnīcā. Pēc tam devāmies uz skolu Slatinā, kur izspēlējām visu valstu nacionālās spēles. Latvijas komanda citu valstu skolēniem iemācīja spēles “Lapsas aste” un “Pirtiņa deg”. Pēc spēlēm visi skolēni pildīja testu – tās bija sacensības uz laiku tiešsaistē, un bija jāatbild uz jautājumiem par visu, kas tika rādīts un stāstīts šīs nedēļas laikā. Testā bija jautājumi par horvātu tradīcijām, nozīmīgām vietām un notikumiem. Latvijas pārstāvis Deivids Čakstens no 26 skolēniem (piedalījās arī horvāti!) dabūja 1. vietu. Pēc testa mēs paēdām pusdienas un gājām uz universitāti prezentēt savas “Mapping games” un “Guess who I am” spēles universitātes studentiem – topošajiem skolotājiem. Manuprāt, mums viss izdevās labi, nebija nekādu aizķeršanos. Pēc spēļu prezentācijas mēs visi braucām atpakaļ uz viesnīcu paēst pēdējās svinīgās tradicionālās vakariņas, kurās piedalījās arī Slatinas mērs ar kundzi. Vakariņās bija tradicionālā zupa ar meža zvēru gaļu, vistas un aitas gaļa, cepta uz grila ar dārzeņiem un kartupeļiem, kā arī saldajā bija saldo kartupeļu kūka. Pēc vakariņām bija pienākusi sāpīgā daļa atvadīties no visiem Horvātu draugiem, kurus tik ļoti bijām iemīļojuši. Pēc atvadīšanās gājām uz savu numuriņu kravāt čemodānus un gatavoties nākamā rīta lidojumam.

Megija

       6. diena, 20. novembris. Agri no rīta bijām gatavi ceļam atpakaļ uz mājām. Plānotais laiks, braucot no Slatinas līdz Budapeštas lidostai, iznāca par 1 stundu īsāks – mūsu šoferītis bija ļoti ātrs braucējs. Gaidījām lidmašīnu no Budapeštas uz Varšavu un izmantojām iespēju aiziet uz suvenīru veikaliem. Nonākot Varšavā, bija 2 stundas laika, lai aizietu paēst un pastaigātu pa veikaliem. Uzņēmām pēdējo kopbildi no šī brauciena. Lidojums no Varšavas uz Rīgu ilga mazliet vairāk par stundu. Rīgas lidostā ieradāmies noguruši, bet priecīgi.
Sendija