Rīgas – Tallinas šosejas 3. kilometrā izvietots Rīgas ūdensapgādes muzejs. Tas darbojas kopš 1988. gada un sniedz informāciju par četrus gadsimtus ilgo Rīgas pilsētas ūdensapgādes sistēmu. Rīgas centralizētās ūdensapgādes pirmsākumi meklējami 17. gs. vidū, kad tika izbūvēta zirgu vilkmes sūknētava un koka cauruļvadu sistēma, pa kuru ūdeni pilsētnieki saņēma tieši no Daugavas. Rīgas ūdensapgādes muzejs iekārtots vecās Baltezera ūdens sūknētavas, kas darbojās no 1904. līdz 1950. gadam, mašīnu zālē.
Muzejā varam apskatīt “Compound” tipa tvaika mašīnas, čuguna sifonvadus un spiedvadus, kas izgatavoti Rīgā, Felzera un mašīnbūves rūpnīcā, kā arī tvaika katlus, kas izgatavoti R.Poles mašīnbūves rūpnīcā Rīgā. Pie muzeja var redzēt arī arhitektoniski izteiksmīgos Rīgas ūdenstorņus.
6.a klase 30. janvārī devās ekskursijā uz  šo muzeju. Gids mūs iepazīstināja ar senāko ūdens apgādes sistēmu Rīgā.  Apskatījām koka ūdens caurules, kādas izmantoja pirms 400 gadiem. Redzējām telpu, kurā darbojās iekārtas, kas sūknēja ūdeni visai Rīgai. Uzzinājām, ka Rīgā ir viens no tīrākajiem krāna  ūdeņiem  Eiropā.  Varam droši dzert nevārītu ūdeni.
      Pēc Rīgas Ūdensapgādes muzeja devāmies uz Carnikavas novadpētniecības muzeju, kur uzzinājām daudz interesanta - mums pastāstīja par nēģu dzīves ciklu. Uzzinājām, ka nēģa bērnu sauc par “ņurņiku”. Apskatījām zvejnieka māju, tās iekārtojumu. Redzējām senos sadzīves priekšmetus un zvejnieku darba rīkus. Carnikavas Novadpētniecības centra ēka ir atklāta 2012.gada 19.oktobrī.
Celtne veidota kā kopija netālu no Gaujas grīvas esošajai 1851.gadā būvētajai zvejnieku un pārcēlāju mājai "Cēlāji", kura 1966. gadā tika pārvesta uz Latvijas Etnogrāfisko brīvdabas muzeju.
      14.-17.gadsimtā viens no galvenajiem un vecākajiem ceļiem bija Rīgas –Pērnavas ceļš, kurš veda no Daugavgrīvas garām tagadējiem Vecāķiem un Garupei, šķērsojot Gauju pie "Cēlājiem", lai gar Lilasti un Salacgrīvu nonāktu Pērnavā. "Cēlāji" bija viena no trijām Gaujas lejasgala pārceltuvēm. Pārcēlāju pienākumus māju iedzīvotāji veica līdz pat 19.gadsimta beigām.
      Šī ekskursija bija interesanta un saistoša, uzzinot interesantas lietas par ūdens apgādi Rīgā, zvejnieku sadzīvi agrāk un tagad, kā arī par  nepieciešamo izglītību un darba iemaņām.
6.a klases skolniece Viktorija Kovaļska