Viens no galvenajiem Eiropas Savienības izglītības mērķiem ir priekšlaicīgas mācību pārtraukšanas novēršana un samazināšana zem 10% līmeņa, kā tas izklāstīts Eiropas Attīstības plānā 2020. gadam. To var panākt, mainot izglītību no tradicionālajām mācīšanas metodēm, mazinot iebiedēšanu skolā un padarot mācību priekšmetus kā spēli. 

      Ar satura izglītību nepietiek, lai studenti būtu gatavi kļūt par aktīviem pilsoņiem, tāpēc prasmju attīstīšana ir Eiropas izglītības sistēmu prioritāte. 

      Pamatprasmju attīstība, kas palīdzēs skolēniem gan tālākizglītībā, kā arī reālajā dzīvē: 

• daudzvalodu, rakstpratības, informācijas izvēle un izmantošana, valodu izmantošana saziņai un mācībām, problēmu risināšana, kritiskās domāšanas izmantošana, radošā domāšana, argumentācija, informācijas un komunikācijas tehnoloģiju izmantošana u.c. 
• kultūras apzināšanās un runas prasme, - vietējo, nacionālo, Eiropas un pasaules kultūru, tostarp to valodu, mantojuma un tradīciju, kultūras rezultātu, zināšana un izpratne par to, kādas ir šo izpausmju ietekme sabiedrībā. 

      Mainīt atsevišķas tradicionālās mācīšanas metodes, kas iespējams ir novecojušas un neefektīvas, lai risinātu tās problēmas, ko rada mūsdienu sabiedrība. 

      Nodrošināt skolēnus ar uzdevumiem un projekta darbu, kas palīdz viņiem izmantot kritisko un radošo domāšanu. 

     Izglītība ir process mūža garumā, un tā apvieno formālo, neformālo izglītību. Šī iemesla dēļ pedagogiem ir jāmainās arī pašiem un jāpieņem šī ideja savām mācību stundām. 

     Uzzināt un salīdzināt kas tiek darīts attiecībā uz metodoloģiskajām pieejām citās Eiropas valstīs, lai varētu izstrādāt novatoriskākas stratēģijas, ko piemērot skolu vidē. 

     Iesaistīt skolēnus mācību procesā, īstenojot projektus, kas saistīti ar reālām situācijām, sadarbojoties ar citiem Eiropas studentiem. Skolēniem kritiski jāanalizē šīs situācijas, lai varētu izdarīt secinājumus.