Skolēnu pašpārvaldes jaunieši pirms Ziemassvētkiem skolā organizēja un atbalstīja labdarības akciju “Vairosim prieku!”, lai sniegtu palīdzību Ventspils novada Ugāles dzīvnieku patversmei, sadarbībā ar radošo apvienību ''Trepes''.
Liels un sirsnīgs paldies visiem gan skolēniem, gan vecākiem, gan skolotājiem par dāvanām (segām, plediem, rotaļlietām, siksniņām, daudz gardumiem…) un ziedojumiem Eiro 90, kurus savācām Ziemassvētku tirdziņā 16.decembrī, kas noteikti palīdzēja patversmes saimniekiem izveidot labākus apstākļus mūsu mīļajiem un mazajiem draugiem ķepaiņiem!    

      ”12.janvārī mēs, sešas meitenes no 6.b, 7.b un 9.a klases kopā ar radošās apvienības ''Trepes'' trijiem pārstāvjiem, viesojāmies dzīvnieku patversmē, kas iekārtota skaistā Ugāles lauku apvidū. Ieejot patversmes teritorijā, ieraudzījām daudz dažāda lieluma, šķirņu un vecuma suņus (apmēram 90) un vairākus kaķus, kuri te nodoti kā nevajadzīgi un negribēti. Lai kaut nedaudz palīdzētu suņiem, mēs savācām ziedojumus Ziemassvētku tirdziņā Eiro 90 mūsu skolā, ko nodevām patversmes saimniecei, kura bija ļoti pateicīga un priecīga. Iepazināmies arī ar milzīgo mājas sargu, suni Artūru, no kura nedaudz nobijāmies. Tad pašas tīrījām un sakārtojām suņu voljērus, strādājām ar kapļiem, grābekļiem un slotām, iztīrīto grīdu izkaisījām ar sienu, ko izplēsām no lieliem siena ruļļiem, vesels piedzīvojums…,  tīrījām traukus un ielējām svaigu ūdeni. Diena gan bija lietaina un vēsa, kas traucēja veikt darbus, jo bijām nosalušas un izmirkušas. Par labi padarīto darbu, mēs saņēmām siltas un gardas pusdienas- kartupeļu kotletes, salātus, desmaizītes un karstu tēju, kafiju. Jutāmies ļoti mainīgi, jo bija žēl suņu, kas palikuši vieni, bet bija jauki, ka varējām palīdzēt un samīļot sunīšus un dot savu mīlestību, kuriem tiešām to vajag.”                                                                                                   
Sofija Prohorenkova un Elīna Kupča 6.b  

       “Ienākot teritorijā, es jau apjautu, ka šeit būs interesanti un būs ko darīt. Neskatoties uz to, ka dēļ lietus bijām slapjas no galvas līdz kājām, es gribēju strādāt vēl un vēl… Vienā brīdī bija jāpalīdz stumt zemē siena ruļļi no kaudzes, bet diemžēl mums meitenēm tas neizdevās, jo nebijām tik spēcīgas. Šī diena bija emociju pārpildīta un ar patīkamu pieredzi. Arī šajā dienā pierādīju sev, cik jauki ir rūpēties par savu dzīvnieku, ko esi paņēmis uz mājām. Katram ir jāuzņemas atbildība par savu dzīvnieciņu, ko esi pieradinājis. Un arī šajā patversmē cilvēki ir uzņēmušies atbildību par katru pieņemto dzīvnieku. ”
Annija Kalniņa 9.a