Pats festivāls norisinājās 5 dienas no 17. jūlija.-21. Jūlijam. Mēs braucienā bijām 8 dienas. Izbraucām no skolas 16. jūlijā, 6:00 no rīta. Un atgriezāmies naktī no 23.07. uz 24.07. Pirmā diena bija visgarākā un grūtākā, braucām cauri Lietuvai un Polijai, lai nonāktu viesnīcā, kas atrodas netālu no Polijas-Vācijas robežas. Pa ceļam ik pēc 3 stundā piestājām kādā benzīntankā vai ēstuvē, lai aizietu uz labierīcībām. Viesnīcā ieradāmies ap pus 23:00, tika izdalīti numuriņi un devāmies atpūsties katrs savā gultā. Protams, lai izbaudītu festivālu, naktī īsti negulējām, bet gan kopīgi izklaidējāmies un saliedējāmies.  Jau 8:00 no rīta mūs gaidīja viesnīcas garšīgās brokastis. Brokastīs bija zviedru galds, līdz ar to katrs varēja pabrokastot to, ko sirds kāro. Pēc brokastīm uzreiz devāmies tālāk ceļā. Pirmās stundas pirms pirmās ‘’pauzītes’’ jeb apstāšanās labierīcībās bija ļoti klusas, jo lielākā daļa pēc neizgulētas nakts gulēja autobusā. No viesnīcas līdz mūsu galamērķim bija jābrauc 6 stundas. Pa ceļam pusdienas ēdām ‘’Burger King’’. Katrs pasūtīja sev ēdienu un, kad ēdām ievērojām, ka visur gan uz drēbēm, gan ēdienā bija ļoti daudz mazi kukainīši, kas traucēja mums paēst, bet tie noteikti nebija dzīvībai bīstami. Pēc maltītes iegājām blakus esošā veikalā, salīdzinājām cenas un mazliet iepirkāmies. Devāmies tālāk ceļā un kad bijām 20 kilometru attālumā no Frankenbergas mūs sagaidīja piedzīvojums. Mēs iekļuvām nelielā avārijā. Braucot pagriezienā, mums pretī braucoša mašīna ieskrēja aizmugurējā lukturī izdauzīja to un saskrāpēja sānu. Tika izsaukta policija, kuru bija jāgaida stunda. Kamēr gaidījām policiju nospriedām, ka vācieši ir diezgan jauki cilvēki, jo mašīnā, kas brauca aiz tās, kura ieskrēja mūsu autobusā, apstājās un pienāca vīrietis ar bērnu. Pajautāja, vai mums viss ir kārtībā, vai nevajag kādu palīdzību. Avārija notika pie kokmateriālu veikala un no turienes,  vīrietis, kurš jautāja vai mums viss kārtībā palūdza slotas un viņi notīrīja ceļu no plastmasas un stikla gabaliem, kas bija no avārijas. Kamēr gaidījām policiju, daudziem savajadzējās uz tualeti, palūdzām veikala īpašniekam, vai nevaram ieiet pie viņiem un viņi atļāva. Atbrauca policija, paņēma liecību no abām cietušajām pusēm un nonāca pie secinājuma, ka vainīgas ir abas puses. Līdz ar to apdrošināšana gan mums, gan mašīnas īpašniekam, kurš arī cieta. Beidzot turpinājām ceļu un pēc 20 minūtēm bijām jau Frankenbergā. Pirms devāmies uz skolu, kurā dzīvojām, skolotājai vajadzēja nonākt reģistrēšanās vietā. Kamēr skolotāja devās tur, mēs visi izkāpām ārā, izkustinājām kājas un uztaisījām bildi, kuru nosūtīja vecākiem, lai viņi neuztrauktos un saprastu, ka mums viss ir kārtībā. Kad skolotāja atnāca, viņa katram izdalīja aproces, kuras nozīmēja to, ka esi festivāla dalībnieks un sporta maisiņu, kurā iekšā bija glāzīte, metāla pudelīte no, kuras dzert ūdeni festivālā un piespraudīte. Mēs beidzot devāmies uz skolu. Vispirms ielaida vidusskolas kolektīvu, tie izvēlējās savas gultas, nolika mantas, kuras bija līdzi autobusā un devās pēc pārejām mantām. Pēc tam to pašu izdarīja pārējā kolektīva daļa. Iekārtojāmies, visu sanesām, iepazināmies ar skolu un vispār vietu, kur dzīvojām. Nākamajā dienā mums priekšā bija mēģinājums un atklāšanas koncerts. Jaunākie bērni gāja gulēt, bet vidusskolas kolektīvs izgāja pastaigā un nelielā ekskursijā pa pilsētu. Iepazina pilsētas nakts dzīvi, uzdejoja kopā ar citiem kolektīviem pie vienas no skatuvēm pašā centrā un vienkārši atpūtās. Pusnaktī bija atpakaļ skolā un devās gulēt. No rīta mūs gaidīja brokastis blakus skolā. Tēja, kafija vai kakao pēc izvēles un zviedru tipa galds. Pēc brokastīm gatavojāmies mēģinājumam. Mēģinājums bija tikai vidusskolas kolektīvam un pa to laiku mazie bērni devās ar pieaugušo ekskursijā pa pilsētu. Mēģinājums notika arēna, kur notika arī atklāšanas koncerts. Bija karsti un mazliet smagi, bet mēs esam stipri un mēģinājums noritēja diezgan ātri. Pēc mēģinājuma devāmies atpakaļ uz skolu, lai gatavos koncertam.  Sataisījāmies un devāmies visi kopā uz arēnu. Koncerts bija 3 stundu ilgs, bet skaists. Nodejojām, emocijas sita augstu vilni, jo latviešu tautas dejas citām tautām ir, kaut kas ‘’wow’’.  Saviļņoti, noguruši, bet tomēr laimīgi devāmies atpakaļ uz skolu. Lielie pārģērbās un atkal devās Frankenbergas ielās, jo katru vakaru centrā notika ballītes jeb koncertuzvedumi, visas tautas kopā dejoja un dziedāja. Nākamais rīts bija ļoti grūts visiem, jo bija jāceļas 6:00 no rīta, jāiet paēst brokastis un pēc brokastīm jāgatavojas ielu koncertam. Tas viss ir laikietilpīgi, jo lielās meitenes pina matus mazajām un pēc tam viena otrai, bija jāpārbauda vai visiem viss ir kārtībā, vai visi ir gatavi. Un jau 10:30 mums bija ielu koncerts.  Mēs centāmies un dejojām no visas sirds. Pēc ielu koncerta devāmies ‘’mājās’’, mazliet atpūtāmies un tad devāmies pusdienās, pēc pusdienām braucām uz bērnu koncertu, kurš notika centrā. Bijām pašā sākumā līdz ar to nodejojot braucām uz skolu, un mums bija brīvais laiks visu atlikušo dienu. Tajā dienā arī vienam no kolektīva dalībniekiem, Kārlim, bija dzimšanas diena. Mēs uzklājām ārā pie skolas galdu un visi kopā svinējām. Uz vakaru daži aizgāja uz centru un pārējie palika spēlēt volejbolu un iepazīties ar citiem kolektīviem, kas dzīvoja blakus. Nākamā diena bija salīdzinoši viegla. Brokastis bija tikai 9:00, un 10:00 mums bija mēģinājums vācu dejai. Sākumā mēs domājām, ka mēģinājums notiks arēnā, tur arī aizbraucām, bet beigās izrādījās, ka mēģinājums notiek citā vietā. Mazliet nokavējām, bet problēmu nebija, jo deju iemācījāmies 10 minūšu laikā un mūs palaida prom. Tad sekoja lielais gājiens, kurš bija paredzēts no 15:00-18:00, bet gājiena sākumā sāka līt lietus un sākās negaiss. Tam sekoja stiprs vējš ar krusu, un mēs ļoti izmirkām, nogājām uz 10 minūtēm pajumtē, bet pēc tam turpinājām iet, jo mēs esam stipri latvieši. Gājienu turpināja ļoti maz kolektīvi. Protams nenogājām līdz galam, bet lielāko daļu. Sagaidījām autobusu un aizbraucām visi cauri slapji uz skolu. Visi pārģērbāmies un likām žāvēties tērpus. Vistrakāk bija mazgāt zeķes visiem, jo tās bija daudz, berzām ar rokām un likām žāvēties ar cerību, ka visi tērpi izžūs līdz rītdienai, jo nākamajā dienā bija noslēguma koncerts. Lielās meitenes ņēma savas un puišu blūzes un gāja ar rokām viņas mazgāt, mazajiem bērniem mazgāja pieaugušie. Pa cik diena noritēja ātrāk nekā bija plānots, mēs varējām atpūsties. Tajā vakarā bija lielā noslēguma balle uz, kuru devās vidusskolas kolektīvs pēc atpūtas.  Balle noritēja forši, atkal iepazīšanās un saliedēšanās ar citiem kolektīviem, dejošana un dziedāšana, un vienkārši festivāla izbaudīšana. Nu tad pienāca pēdējā diena. Viņā bija noslēguma koncerts, kurš bija ļoti foršs, varēja gūt emocijas no visas nedēļas kopā un lepoties ar to, ka esi tur un pārstāvi Latviju. Pēc koncerta ar pozitīvām emocijām un patīkamu nogurumu braucām uz skolu. Atpūtāmies un sākām lēnām krāmēt mantas un kārtot savu vietu. Pēdējo vakaru vajadzēja izbaudīt uz 100%, līdz ar to uzaicinājām ciemos vienu latviešu kolektīvu un ārā, pie skolas, lapenē visi kopā to izbaudījām. Atkal dziesmas un dejas. Ne par velti saka, ka latviešu tauta māk gan dziedāt, gan dejot! Ap 5:00 no rīta visi gājām nosnausties uz 2h, jo jau 7:00 cēlāmies uz brokastīm. Aizgājām paēst brokastis un pēc tām sākām nest visas mantas uz autobusu. Pirms sēdāmies autobusā mēs sastājāmies aplī un teicām lielu paldies mūsu kolektīva dalībnieces tētim kurš dzīvo Vācijā un palīdzējam mums ar visām grūtībām, kurām gājām cauri. Pēc tam sekoja paldies mūsu diviem šoferīšiem, kuri arī bija ar mums kopā šo nedēļu un bez kuriem mēs nemaz nenokļūtu Vācijā. Tad nu beidzot sēdāmies autobusā un devāmies uz māju pusi, bet pa ceļam vēl iegriezāmies lielajā Vācijas akvaparkā ‘’Tropical Islands”. Ideāla atpūta pēc tādas nedēļas. Baseini, džakūzī, slidkalniņi un saunas, kas nu, kuram kārojas. Ar patīkamu nogurumu pēc peldes, sēdāmies autobusā un devāmies uz to pašu viesnīcu, kur palikām, braucot turpceļā. Devāmies uz numuriņiem, paēdām un vienkārši, kaut kā aizpildījām savu brīvo laiku. No rīta 8:00 mūs atkal gaidīja brokastis, paēdām un devāmies ceļā uz mājām. Pa ceļam, atkal ik pēc 3h apstājoties, ap pulkstenis 1:30 naktī bijām pie mūsu skolas, nu jau Latvijā, Rīgā.
     Apkopojot braucienu, var teikt, ka noteikti atkal guvām pieredzi. Pats foršākais šajā pasākumā ir tas, ka visi ir draudzīgi, lai arī no kādas valsts Tu būtu. Kā atklāšanas koncerta sākumā teica vadītājs – ”Mēs runājam dažādās valodās, bet dejojam kopā.” Ir gūta gan pieredze, gan emocijas. Vien no pieredzēm noteikti ir dzīvot kopā ar visu kolektīvu veselu nedēļu. Kā arī spēju pielāgoties jebkurai situācija, lai, kur mēs būtu.  Esam lepni par to, ka esam latvieši un esam lepni par to, ka varam piedalīties šāda veida pasākumos.  Paldies, Tev Vācija! Mums patika, un ar nepacietību gaidām nākamo gadu Lietuvā!

Pasaciņa Vācijā, Frankenbergā - 0youtube

Pasaciņa Somijā, Turku - 0youtube

0google photo