Rīgas 25. vidusskolas audzēkņi un skolotāji aktīvi turpina darboties Erasmus K2+ projektos. Projektu darba laikā jaunieši iepazīst citu tautu kultūru, tradīcijas, mācās komunicēt ar citu valstu jauniešiem, papildina savas angļu valodas zināšanas, popularizē savas skolas, pilsētas, valsts sasniegumus. No 19. līdz 25. martam grupa jauniešu piedalījās projekta “Ar riteņbraukšanu pret huligānismu” aktivitātēs Turcijā, Bodrumas pilsētā.
      19. martā sākās mūsu – 6 skolēnu un 4 skolotāju – garais, bet aizraujošais ceļš uz Turcijas dienvidu pilsētu Bodrumu. Braucām ar trīs lidmašīnu reisiem, un tikai pašā vakarā nonācām Bodrumā. Bērni satikās ar savām viesģimenēm, un skolotāji iekārtojās viesnīcā.
      Jau nākamajā rītā visiem bija jāpulcējas Bodrumas kultūras centrā, kur notika svinīgā projekta atklāšana. Pēc svinīgām uzrunām skatījām turku tautas dejas un iepazināmies ar pārējiem projekta dalībniekiem no citām valstīm. Dienas turpinājumā devāmies ekskursijā pa pilsētu, baudot sauli un jūras smaržu. Apskatījām senus vēstures pieminekļus un sv. Pētera pilī izvietoto jūras arheoloģijas muzeju, Mindas vārtus, kuri bija rietumu izeja no senās pilsētas. Tālāk gida pavadībā turpinājām ceļu uz vienu no septiņiem antīkās pasaules brīnumiem – Halikarnasas Mauzoleju, diemžēl līdz mūsdienām tas nav saglabājies. Viena no dzīvīgākajām vietām Bodrumā ir pilsētas osta, kur noenkurots milzum daudz lepnu jahtu, kuteru un lielo kruīza kuģu. Katru gadu oktobrī Bodrumā tiek rīkotas jahtu sacensības.
      Brauciena trešajā dienā devāmies uz seno grieķu pilsētiņu Efesu, Tieši ar Efesas vārdu saistās vairākas sengrieķu leģendas un mīti. Efesa ir skaistākā un senākā saglabājusies pilsēta pasaulē. Efesa bija Anatolijas populārākā pilsēta ar vairāk nekā 200 000iedzīvotāju, un pirmie iedzīvotāji šeit apmetās jau pirms mūsu ēras. Mūsdienās drupas ir populārs tūristu apskates objekts Selčukā. Pilsēta ir tiešām liela un atrodas nokalnē. Pilsētas augšējā daļā redzējām Efesas aizsargmūra sienu drupas un senas pirts Varius paliekas. Tālāk ved 40 m garš gaitenis ar mozaīkas grīdas daļām. Blakus atrodas valsts Agora (tautas saietu vieta) un bazilika, kas sākas ar brīnišķīgu 165 m garu kolonādi. Slavenākā vieta Efesā ir Celsija bibliotēka – lielākā bibliotēka senajā pasaulē. Pilsētas lejasdaļā atrodas Efesas Lielais teātris, tas vienlaikus var uzņemt līdz pat 25 000 skatītāju. Lielajam teātrim ir izcila akustika – arī mūsdienās te notiek slavenu mākslinieku koncerti un izrādes.
      Pēc Efesas apskatīšanas devāmies uz svētceļojumu vietu, svētās Marijas dzīvesvietu. Jaunavas Marijas namiņš atrodas Merjemanā, skaistā vietā netālu no Efesas centra. Diena bija ļoti saulaina un silta, ar šīs vietas apskati mūsu diena nebeidzās, tālāk mēs devāmies uz vēl vienu mazu pilsētiņu – Sirinci. Bodrumā atgriezāmies vēlu, kur mūs jau gaidīja viesģimenes.
      Nākamā diena bija mūsu galvenā darba diena – velobrauciens. Diena bija vējaina, brīžiem smiltis lidoja sejā, un bija sajūta, ka mūs nopūtīs no riteņiem, bet mēs veiksmīgi nobraucām paredzēto ceļu. Pēcpusdienā skolā bija svinīgā noslēguma ceremonija, kur katras valsts audzēkņi dziedāja savas tautas dziesmas, kā arī piedalījāmies orientēšanās spēlē. Turku skolēni mums iemācīja viņu tradicionālo gleznošanas veidu ebru. Tas bija ļoti aizraujoši, un mēs ar prieku to izmēģinājām. Vakarā mēs piedzīvojām tādu vētru, kādu Latvijā neesam izjutuši.
      Pēdējā projekta dienā devāmies uz Pamukkali un seno Hierapoles pilsētu. Pamukkale atrodas Denizli provincē Turcijas dienvidrietumos, 19 km no Denizli pilsētas un 4 stundu braucienā no mūsu pilsētas Bodrumas, tāpēc izbraucām ļoti agri no rīta. Nonākot Pamukkalē, mēs varējām pabradāt pa karstajiem avotiem, kas iznākuši virszemē, veido stalaktītu baseinus, apskatīt Kleopatras baseinu, ko sasilda karstie avoti un kurā zem ūdens redzami seno marmora kolonnu fragmenti. Dodoties tālāk, Hierapoles vidū atradās ļoti labi saglabājies romiešu amfiteātris, kas celts 2. gs. Jo īpaši labi saglabājusies skatuves daļa, kas bijusi skaisti izdekorēta ar bareljefiem. Reiz šis amfiteātris spējis uzņemt līdz pat 20 000 skatītāju, un te bijušas pat speciālas vietas cilvēkiem ar kustību traucējumiem pirmajā rindā. Līdz mūsdienām saglabājušās tikai 30 skatītāju rindas.
     Sestdien jau agri no rīta bēdīgi atvadījāmies no viesģimenēm cerībā atgriezties un atkal satikties. Mājupceļā devāmies caur Stambulu. Pilsēta atrodas divos ko ntinentos, starp Melno un Marmora jūru, Bosfora šauruma krastos. Pateicoties izdevīgajam ģeogrāfiskajam izvietojumam, tā uzkrājusi sevī grieķu, hetu, persiešu, bizantiešu, arābu un turku vēstures, kultūras un tradīciju vienreizēju sajaukumu. Nedaudz iepazināmies ar šo pilsētu, apskatījām Bazilikas cisternu, kas savulaik iekārtota kā pilsētas ūdensapgādes punkts, iespaidīga pazemes ūdenskrātuve, redzējām Zilo mošeju un Sofijas katedrāli.
Sešas dienas Turcijā mums deva daudz jaunu iespaidu, pieredzi, parādīja mazpazīstamu kultūru, mēs ieguvām jaunus draugus no citām valstīm, jaunu pieredzi, kā komunicēt un parādīt savu kultūru. Darbs pie projekta turpinās.

      RudIte Liepiņa, Dženifera Grēta Melne