Motivācija celties, iet un darīt parādās tad, kad ir redzējums. Lai veidotos redzējums, jāierauga sevi. Pēc tam, raugoties sabiedrības veselumā, veidoju savienojumu starp sevi un savu vietu sabiedrībā. Lai šo uzdevumu paveiktu, talkā nāk projektīvas spēles, kur varam izmēģināt sevi dažādos tēlos, lomās un paskatīties no malas.

      Tā mēs, Projekta “KĀPĒC MAN KĀPT OZOLĀ?” lektori Santa Ķempele un Inga Bite, Rīgas 25. vidusskolā 23. februārī 8.a un 8.b klasē kopā ar karjeras konsultanti Irīdu Morozovu paraudzījāmies katrs uz sevi caur dzīvnieku tēliem, to raksturīgām īpašībām un spējām, un profesijām. Rezultāts bija ļoti radošs un pat neparasts, jo kurš gan apzināti zaķi liktu par direktoru, taču tieši zaķim piemītošā spēja izdzīvot stresā un nenoteiktībā, metot neprognozējamas pagriezienu cilpas, palīdz izkļūt no strupceļa. Un kas var būt izklaidējošāks par pērtiķi - viesmīli!?

      Skats no malas vienmēr palīdz ieraudzīt vairāk, iepazīstot sevi un citus.

      Projekta PuMPuRS – “KĀPĒC MAN KĀPT OZOLĀ? – Ir laimīgie, kas sevi atrod un darbu, kuru mīl un prot /I. Ziedonis/” tiek īstenots pamatojoties uz Izglītības kvalitātes valsts dienesta administrētā  Eiropas Sociālā Fonda  projektu „Atbalsts priekšlaicīgas mācību pārtraukšanas samazināšanai” (8.3.4.0/16/I/001).  

      Rakstu sagatavoja Projekta PuMPuRS – “KĀPĒC MAN KĀPT OZOLĀ?” vadītāja Inga Bite.