DK ”Pasaciņa” svin 10 gadu jubileju
Mazā, sirmā kumeliņā
Jāj pa ceļu pasaciņa.
Ātri, ātri steidzas viņa,
Rokā zelta pātadziņa.
Jāj un jāj un neapstājas,
Zemes virsū nav tai mājas.
Līdz ko jaukie sapņi beidzas,
Viņai projām jāaizsteidzas.
Ilgi, šķiet man, projām biju;
Nu es atkal ieraudzīju:
Mazā, sirmā kumeliņā
Jāj pa ceļu pasaciņa.
Sidraboti pakaviņi,
Zili puķu iemauktiņi;
Pavadā kā pērles sienas
Senās, mīļās bērnu dienas.
Jāj un jāj un neapstājas,
Zemes virsū nav tai mājas.
/Aspazija/
DK “Pasaciņa” ir iedejojis jau apaļos 10 gados. Sākot jau no 2008. gada bērni un jaunieši ar lielu mīlestību pret latviešu deju, dejo skolas tautas deju kolektīvā. Šie 10 gadi ir aizvadīti ar raitu dejas soli, smiekliem, mīlestību, jauniem iegūtiem draugiem, bet galvenais ar smaidu sejā par to, ko tu dari.
Katrs dejotājs sirdī izjūt deju un uz skatuves ir īsts mākslinieks. Lai deja mums palīdzētu saprast sevi un cilvēkus blakus, saskatīt acīm neredzamo un saklausīt to, ko apslāpējusi ikdiena.
Deja dod neaprakstāmas emocijas, tā nav tikai deja, tas ir kas vairāk! Īstam latvietim tas ir sajūtu kods, kurš mums ir ielikts šūpulī!
Mūsu kolektīva nosaukums „Pasaciņa” radies ļoti interesanti. Skolotāja uzrīkoja konkursu un noteica, ka mums vajadzētu izdomāt kolektīva nosaukumu. Protams, iekļāvām visus nosaukumus, tikai ne „Pasaciņa”. Līdz skolotāja nonāca pie paziņojuma, ka mūsu kolektīvu sauks „Pasaciņa”. Kad jautājām- kāpēc tāda izvēle? Viņa teica, ka šis vārds asociējas ar četrām lietām: Ulda Žagatas deja „Pasaciņa”, īpašības vārdu pasakains, jo vēlas, lai viņai ir pasakaini dejotāji. Ar Aspazijas dzejoli „Sēd uz sliekšņa pasaciņa” un ar latviešu pasakainajām pasakām.
Cilvēki pagātni idealizē, nākotni izpušķo, bet šodienu neprot novērtēt. Dejojot baudi katru mirkli, skatienu un pieskārienu! Dejā tu jūties brīvs un uz mirklīti aizpeldi no realitātes.
Prieks, enerģija, sajūsma, ko rada deja, lielā mērā radniecīga sievišķībai. Svinēt deju, kas, to pat kā sieviete, iemieso un izstaro pasaules skaistumu, maigumu, spēku un pašatdevi vienlaikus. Deja tā pat kā sieviete ir noslēpums, kas mudina nepārtraukti kustēties un mīlēt.
Jā, mēs esam tauta kurai deja ir kā sirdslieta. Sirdslieta, kura spēj apņemt mūs visus. Un neviens nemainīs to nemūžam! Deja ir viens no veidiem, kā izpaust dzīvesprieku, laimi, vēlmi būt kaut kas vairāk vai arī pretēji-izpaust dusmas vai bēdas! Katram ir sava interpretācija-kas ir deja!
Bet kādam ir jābūt dejotājam?
P - Pieklājīgs, pacietīgs, priecīgs, pacilāts.
A - Atraktīvs, aktierisks, akurāts.
S - Saderīgs, saprotošs, smaidīgs, starojošs.
A - Apburošs, amizants, aizraujošs.
C - Centīgs, cienīgs, cēls
I - Interesants, izzinošs, ieinteresēts.
Ņ - Ņiprs,
A - Amizants, aizraujošs, aprasts.
Baiba Ķestere, ir teikusi :” Deja nav vienkārši dejošana. Tā ir maģija... Kaut kas, kas Tevi atbrīvo! Ir dažādi īssceļi uz laimi. Dejošana ir viens no tiem.”
Jā, patiešām, cilvēks dejo, jo tā ir sirdslieta, ko tu piekop un attīsti. Īsti dejotāji dejo, jo viņi paši to vēlas, nevis kāds cits to grib.
Taiga Ludborža reiz teica: ”Vislielākais prieks ir par atnākušajiem puišiem - sportistiem un datoristiem - kuri līdz šim bija tikai smējušies par tiem, kuri dejo. Ir liels gandarījums redzēt, ka viņiem ne tikai sanāk, bet arī patīk. Tagad viņi saprot, ka deja prasa ne mazāk izturības un koncentrēšanās spējas kā sports. Enerģiju prasa arī partnerattiecības. Ja partneris pretī ir smaidošs un iecietīgs, arī deja liekas skaists notikums.”
Deja nav atpūta uz skatuves. Tā ir jānopelna. Ja tu sāc deju un saproti, ka esi to nodejojis, tikai tad, kad deja beigusies- tu esi dejojis no sirds. Tu esi izbaudījis katru momentu, katru dejas takti. Ja partneris ir vienīgais, ko esi redzējis apkārt, un ja skolotāja pēc dejas pasaka, ka bija skaisti- tad tu esi visu darījis pareizi, jo tu dejoji no sirds.
2019. gada 11. aprīlī “Pasaciņa” nosvinēja savu jubileju, priecējot visus ar koncertu. Koncertā piedalījās viesi no Olaines - DK ”Dzērve” vadītāja Aija Freimane, DK “Saulīte” no Rīgas 84. vsk. vadītāja Liene Gailāne un DK ” Vizmiņa” vadītāja Ineta Tālzeme.