Mēs, TDK “Pasaciņa”, šogad piedalījāmies XXVII vispārējos dziesmu un XVII deju svētkos. Gan iepriekšējais gads, gan šī trakā nedēļa bija liels pārbaudījums mums kā dejotājiem un kolektīvam. Deju svētku laikā piedzīvojām visdažādākos laikapstākļus, vienas no spilgtākajām atmiņām noteikti ir tie mēģinājumi, kas notika lietus laikā un kuros dejotāji visi kā viens smaidīja, izdejojot ikkatru soli, – tas bija maģiski! Mēģinājumi prasīja arī daudz enerģijas, kas ne vienmēr katram no mums bija pulksten 5.00, tomēr viss ieguldītais darbs, gatavojoties šiem svētkiem, bija pietiekams iemesls, lai šīs nedēļas laikā atdotu visu sevi dejai. Kad pienāca pirmais koncerts – ģenerālmēģinājums, skudriņas skrēja, redzot cilvēkus tribīnēs un gaidot mūsu deju uzvedumu. Emocijas bija neaprakstāmas, smaids līdz ausīm, asaras acīs no lielajām emocijām, ka esam to izdarījuši un esam šeit, Daugavas stadionā. Pārējie koncerti aizritēja ātri, un katrs koncerts deva kopības sajūtu ar pārējiem kolektīviem. Kad pienāca mūsu pēdējais koncerts, tiešām bija sajūta, ka visi esam kā viens. Pēdējās emocijas bija vēl spēcīgākas nekā pārējos koncertos – esot tur uz vietas, Daugavas stadionā, nebija sajūtas, ka šis ir pēdējais koncerts, likās, ka vēl tik daudz ir priekšā. Izjustā eiforijas sajūta paliks vēl ilgi.

      Viss šis laiks, gatavojoties un izdejojot deju svētku koncertus, bija neaprakstāma un mūžīgi paliks mums atmiņās kā neaprakstāms piedzīvojums, tādēļ paldies visiem virsvadītājiem, asistentiem, dejotājiem un mūsu brīnišķīgajām vadītājām par iespēju iegūt šādas atmiņas!

      Uzreiz pēc dziesmu un deju svētkiem kāpām autobusā un braucām uz Eiropeādi. 2 dienās, ko pavadījām ceļā, paspējām atgulēt visas neizgulētās dziesmu un deju svētku naktis.

      Atbraucot uz Vāciju, vidusskolas grupai darba bija daudz, jo katram kaujas gatavībai bija jāsagatavo ne tikai sevi, bet vēl 1−4 bērni.

      Pirmajā dienā izstaigājām Gotu Renātes mammas pavadībā, kura sniedza mums ieskatu pilsētas vēsturē.

      Nedēļas laikā pavadījām daudz laika mēģinājumos. Pēc mēģinājumiem sekoja skaisti koncerti. Nedēļas karstākajā dienā, pēc sviestmaizes likuma, dejojām ielas koncertus. Lai arī bija pa kādam kritušajam tiešā vārda nozīmē karstuma dēļ, skatītājiem bija spilgtas emocijas, jo bija stiprs kontrasts starp vācu cēlajām un mierīgajām dejām un mūsu pašu spriganajām dejām.

      Mūsu jaunajās mājās vadījām arī sporta spēles, kur iepazināmies tuvāk ar mums jau pazīstamajiem latviešu kolektīviem, kā arī ar tiem, ar ko mūsu ceļi vēl nebija krustojušies.

     Nedēļai jau ejot uz otru pusi, parādījās arī nelielas skumjas pēc mājām. Pēdējā dienā rīkojām atvadu ballīti. Mājupceļā piestājām Polijas sāls raktuvēs, kurās mums pastāstīja par to uzbūvi un vēsturi, kā arī apskatījām raktuvju elpu aizraujošās telpas, ejas un zāles.

      Vēlreiz gribam teikt lielu paldies mūsu skolotājām, kas izveidoja tādu kolektīvu, lai mēs spētu piedalīties šāda mēroga festivālā! Liels paldies arī brīnišķīgajai pieaugušo komandai, kas mūs pavadīja uz Vāciju un neļāva sastrādāt muļķības. Paldies mūsu kolektīva jaunākajām grupām, kas mums, vidusskolas grupai, neļāva garlaikoties nevienu brīdi.❤️

      Tiekamies jau nākamajā sezonā!????????