Lai veicinātu Latvijas skolēnu un ikviena iedzīvotāja zināšanas par Eiropas Savienību, Eiropas Komisija sadarbībā ar Eiropas Kustība Latvijā organizē Eiropas eksāmenu.
      Eiropas eksāmens norisināsies tiešsaistē www.esmaja.lv 9.maijā no plkst. 8.00.00 līdz 21.00. Kaut arī eksāmens īpaši izstrādāts skolu vecuma jauniešiem, savas zināšanas un erudīciju Eiropas Savienības jautājumos tajā varēs pārbaudīt ikviens interesents.
      „Eiropas eksāmenā” tiks ietverti dažādas sarežģītības jautājumi, kuros dalībnieki varēs demonstrēt savas zināšanas par ES vēsturi un attīstību, institūcijām, monetāro savienību, Latvijas dalību ES un citiem jautājumiem.
      KĀ GATAVOTIES:
      Visi slaidi vienā datnē: https://europa.eu/european-union/sites/europaeu/files/eu_in_slides_lv.pdf  - šo materiālu var izmantot arī audzināšanas stundās, https://esmaja.lv/lv/projekti/eiropas-eksamens/ka-sagatavoties

Mazā, sirmā kumeliņā
Jāj pa ceļu pasaciņa.
Ātri, ātri steidzas viņa,
Rokā zelta pātadziņa.
Jāj un jāj un neapstājas,
Zemes virsū nav tai mājas.
Līdz ko jaukie sapņi beidzas,
Viņai projām jāaizsteidzas.
Ilgi, šķiet man, projām biju;
Nu es atkal ieraudzīju:
Mazā, sirmā kumeliņā
Jāj pa ceļu pasaciņa.
Sidraboti pakaviņi,
Zili puķu iemauktiņi;
Pavadā kā pērles sienas
Senās, mīļās bērnu dienas.
Jāj un jāj un neapstājas,
Zemes virsū nav tai mājas.
/Aspazija/

      DK “Pasaciņa” ir iedejojis jau apaļos 10 gados. Sākot jau no 2008. gada bērni un jaunieši ar lielu mīlestību pret latviešu deju, dejo skolas tautas deju kolektīvā. Šie 10 gadi ir aizvadīti ar raitu dejas soli, smiekliem, mīlestību, jauniem iegūtiem draugiem, bet galvenais ar smaidu sejā par to, ko tu dari.
      Katrs dejotājs sirdī izjūt deju un uz skatuves ir īsts mākslinieks. Lai deja mums palīdzētu saprast sevi un cilvēkus blakus, saskatīt acīm neredzamo un saklausīt to, ko apslāpējusi ikdiena.
      Deja dod neaprakstāmas emocijas, tā nav tikai deja, tas ir kas vairāk! Īstam latvietim tas ir sajūtu kods, kurš mums ir ielikts šūpulī!
      Mūsu kolektīva nosaukums „Pasaciņa” radies ļoti interesanti. Skolotāja uzrīkoja konkursu un noteica, ka mums vajadzētu izdomāt kolektīva nosaukumu. Protams, iekļāvām visus nosaukumus, tikai ne „Pasaciņa”. Līdz skolotāja nonāca pie paziņojuma, ka mūsu kolektīvu sauks „Pasaciņa”. Kad jautājām- kāpēc tāda izvēle? Viņa teica, ka šis vārds asociējas ar četrām lietām: Ulda Žagatas deja „Pasaciņa”, īpašības vārdu pasakains, jo vēlas, lai viņai ir pasakaini dejotāji. Ar Aspazijas dzejoli „Sēd uz sliekšņa pasaciņa” un ar latviešu pasakainajām pasakām.
      Cilvēki pagātni idealizē, nākotni izpušķo, bet šodienu neprot novērtēt. Dejojot baudi katru mirkli, skatienu un pieskārienu! Dejā tu jūties brīvs un uz mirklīti aizpeldi no realitātes.
      Prieks, enerģija, sajūsma, ko rada deja, lielā mērā radniecīga sievišķībai. Svinēt deju, kas, to pat kā sieviete, iemieso un izstaro pasaules skaistumu, maigumu, spēku un pašatdevi vienlaikus. Deja tā pat kā sieviete ir noslēpums, kas mudina nepārtraukti kustēties un mīlēt.
      Jā, mēs esam tauta kurai deja ir kā sirdslieta. Sirdslieta, kura spēj apņemt mūs visus. Un neviens nemainīs to nemūžam! Deja ir viens no veidiem, kā izpaust dzīvesprieku, laimi, vēlmi būt kaut kas vairāk vai arī pretēji-izpaust dusmas vai bēdas! Katram ir sava interpretācija-kas ir deja!
      Bet kādam ir jābūt dejotājam?

P - Pieklājīgs, pacietīgs, priecīgs, pacilāts.
A - Atraktīvs, aktierisks, akurāts.
S - Saderīgs, saprotošs, smaidīgs, starojošs.
A - Apburošs, amizants, aizraujošs.
C - Centīgs, cienīgs, cēls
I - Interesants, izzinošs, ieinteresēts.
Ņ - Ņiprs,
A - Amizants, aizraujošs, aprasts.

      Baiba Ķestere, ir teikusi :” Deja nav vienkārši dejošana. Tā ir maģija... Kaut kas, kas Tevi atbrīvo! Ir dažādi īssceļi uz laimi. Dejošana ir viens no tiem.”
      Jā, patiešām, cilvēks dejo, jo tā ir sirdslieta, ko tu piekop un attīsti. Īsti dejotāji dejo, jo viņi paši to vēlas, nevis kāds cits to grib.

      Taiga Ludborža reiz teica: ”Vislielākais prieks ir par atnākušajiem puišiem - sportistiem un datoristiem - kuri līdz šim bija tikai smējušies par tiem, kuri dejo. Ir liels gandarījums redzēt, ka viņiem ne tikai sanāk, bet arī patīk. Tagad viņi saprot, ka deja prasa ne mazāk izturības un koncentrēšanās spējas kā sports. Enerģiju prasa arī partnerattiecības. Ja partneris pretī ir smaidošs un iecietīgs, arī deja liekas skaists notikums.”
      Deja nav atpūta uz skatuves. Tā ir jānopelna. Ja tu sāc deju un saproti, ka esi to nodejojis, tikai tad, kad deja beigusies- tu esi dejojis no sirds. Tu esi izbaudījis katru momentu, katru dejas takti. Ja partneris ir vienīgais, ko esi redzējis apkārt, un ja skolotāja pēc dejas pasaka, ka bija skaisti- tad tu esi visu darījis pareizi, jo tu dejoji no sirds.

      2019. gada 11. aprīlī “Pasaciņa” nosvinēja savu jubileju, priecējot visus ar koncertu. Koncertā piedalījās viesi no Olaines - DK ”Dzērve” vadītāja Aija Freimane, DK “Saulīte” no Rīgas 84. vsk. vadītāja Liene Gailāne un DK ” Vizmiņa” vadītāja Ineta Tālzeme.

      Šogad projekta „RĒĶINI GALVĀ”  MIKSIKE starptautiskais fināls notika 27. aprīlī Igaunijā. Sacensībās piedalījās galvā rēķinātāji no Igaunijas, Lietuvas, Slovēnijas, Ukrainas, Gruzijas un Latvijas. Kopvērtējumā Latvijas komanda ieguva vienu zelta un divas sudraba medaļas.
      4.-6. klašu grupā 1.vieta Sebastianam Eduardam Ivanovskim no Rīgas 25.vidusskolas 6.a klases.
      Sīkāka informācija par sacensībām un projekta plāniem aplūkojama www.miksike.lv

      Otrdien, 23.aprīli, mēs - Rīgas 25.vidusskolas 10.a klases skolēni ar klases audzinātāju Aiju Krankali, ģeogrāfijas skolotāju Vitu Ozolu un direktores vietnieci Gitu Šulci devāmies sakopt Ķengaraga promenādes posmu pie Daugavas iepretī Maskavas ielas mājām 256 un 258. Sakopt Daugavmalu devāmies talkas nedēļā.
      Maisus atkritumu savākšanai mums sagādāja Rīgas pilsētas Austrumu izpilddirekcijas pārstāvji. Mūsu skola piedalās Erasmus+ projektā “Ūdens ilgtspējība Eiropā” (Trans European Water Sustainability). Ūdenstilpņu un tām pieguļošās teritorijas tīrība ir viens no aktuālajiem jautājumiem, kuriem esam īpaši pievērsušies īstenojot šo projektu.
      Daugavmalā savācām ļoti daudz stikla lauskas, koka kastu fragmentus un pat daļas no mēbelēm. Stikla gabali likās augam no zemes. Pārstaigājot vienai un tai pašai vietai tie bija vēl un vēl… Pēc darba esam gandarīti par paveikto. Kāda daļa mūsu apkārtnes kļuvusi tīrāka pateicoties tieši mums!

      No 2019. gada 1.aprīļa līdz 2019. gada 18. aprīlim notika Rīgas vispārējās izglītības iestāžu skolu vēstures muzeju skate.
      Skolu muzeju darbu vērtēja Kultūras ministrijas arhīvu, bibliotēku un muzeju nodaļas vecākā referente Gundega Dreiblate, Rīgas Domes Izglītības kultūras un sporta departaments interešu izglītības programmu vadītāja Inga Sidorčika-Boboviča, Latvijas Kara muzeja izglītības un informācijas nodaļas vadītājs Mārtiņš Mitenbergs, Rīgas Interešu izglītības metodiskā centra vadītāja Inga Cimiņa, vizuāli plastiskās mākslas skolotāju metodiskās apvienības vadītāja Dagnija Ramane, skolu vēstures muzeju metodiskās apvienības vadītāja  Zinaida Soboļeva un eksperti no skolām. Trīs nedēļas notika spraigs darbs pie skolu muzeja darba izvērtēšanas.
      Visās skolās strādāja pēc vienota nolikuma, bet katrā skolā  vēsture un darbība ir atšķirīga. Piecpadsmit Rīgas skolu vēstures muzeji tika atzīti kā labākie. Mūsu skolas muzeja darbs tika atzīsts kā viens no labākajiem. Svinīgais skates noslēguma pasākums notika 26.aprīlī Bērnu un jauniešu centra Rīgas Skolēnu pilī.
      Paldies visiem kolēģiem un audzēkņiem kuri iesaistījās muzeja darbībā.

      Uzsākam darbu pie jauna projekta “Maths Everywhere”
      Jau kopš 2016. gada septembra mūsu skolas pedagogi un audzēkņi ir iesaistījušies Erasmur+ projektos. Veiksmīgi esam realizējuši divus projektus, šogad viens projekts ir darbībā. Patreiz esam uzsākuši darbu pie jauna projekta. Projekta koordinators ir  IES Trassierra, Kordovas (Spānija) skola. Projekta tēma “Maths Everywhere” – “Matemātika visur“. Mūsu skolas audzēkņi ar prieku iesaistās projekta darbā, cenšas uzzināt ko jaunu, mācās komunicēt angļu valodā, papildina zināšanas dažādās jomās. Projektā tiks iekļauti daudzi priekšmeti, matemātika, angļu valoda, ekonomika, datorzinātnes, mūzika, tehnoloģija, māksla, filozofija, ģeogrāfija, vēsture u.c.
      Projektā “Maths Everywhere” kopā strādāsim ar Kordovas (Spānija), Atēnu (Grieķija), Stambulas (Turcija) un Montesarchio (Itālija) skolu komandām.
      Projekta galvenais mērķis ir iepazīt matemātikas daudzpusību, samazināt bailes no matemātikas, kas bieži neļauj audzēkņiem attīstīt sevi vispusīgi. Šim nolūkam divu gadu laikā no 2019. gada septembra līdz 2021. gada augustam tiks organizētas vairākas aktivitātes, tostarp četras starptautiskas tikšanās ar skolu komandām no visām iesaistītajām skolām. Katra starptautiskā sanāksme koncentrēsies uz šādām tēmām:

• Matemātika un finanses (Rīga, 2020. gada pavasaris)
• Matemātika  kā spēle (Montesarchio, 2020. gada rudens)
• Mūzika un matemātika (Atēnas, 2021. gada ziema)
• Matemātikas festivāls (Kordoba, 2021. gada pavasaris)

     “Labas grāmatas ir kā labi draugi… jo rūpīgāk izvēlēti, jo lielāku laimi tie rada.”
     4. aprīlī mūsu skolā notika grāmatu svētki “Draudzēsimies ar grāmatu”, kuros piedalījās sākumskolas skolēni. Svētku ietvaros visas klases skolēni dienu sāka lasot  līdzi paņemto grāmatu un zīmēja grāmatas vāka ilustrāciju. Skolēni iepazinās ar trešo klašu izveidoto prezentāciju par dzejnieka Viļa Plūdoņa biogrāfiju un daiļradi. Svētku noslēgumā visi piedalījās grāmatu varoņu parādē. Katra klase ar priekšnesumu pastāstīja par sevi un grāmatām, no kurām ir atnākuši.

    Līdz ar 2018.gada 1.septembri Rīgas 25.vidusskolas audzēkņi uzsāka darbību jaunā projektā par ūdens ilgtspējību Eiropā. Brauciens uz Itāliju ir trešā mobilitāte projekta ietvaros. Ūdens nozīme mūsu dzīvē, kā arī labākas un zaļākas pasaules veidošana visiem kopā ir aktualitāte mūsdienu pasaulē.
    Braucienu uz Itāliju 2019.gada 17.martā uzsāk skolotāji Tālivaldis Mežis, Dainuvīte Spalle un skolas direktore Inga Nestere, kā arī pieci skolēni. Viesmīlīgie itāļi laipni sagaida katras dalībvalsts pārstāvjus no Dānijas, Portugāles, Grieķijas, Turcijas un Latvijas. Itāļu skolēni visas nedēļas garumā uzņem viesus savās mājās. Visi ar patīkamu satraukumu gaidām pirmo darba dienu.
    Pirmā diena sākas ar atklāšanas ceremoniju skolas Liceo Scientifico Alfred Nobel aktu zālē. Pasākumu vada skolas audzēkņi, parādot itāļu nacionālās dejas, atskaņojot pilsētas Torre del Greco himnu, kā arī aicina katras valsts pārstāvjus iepazīstināt ar sevi, atklājot, cik liela un kāda nozīme piemīt jūrai viņu valstī. Pasākums norit patīkamā un brīvā gaisotnē, kur dalībnieki sāk viens ar otru iepazīties, izzināt citu valstu kultūru un tās bagātības.
     Pirmais uztraukuma ledus ir lauzts. Otrajā dienā pulcēšanās notiek, lai dotos uz vienu no Itālijas nozīmīgākajiem dabas objektiem – Vezuvu. Vezuvs ir neaktīvs vulkāns, kas uzskatāms par vienu no bīstamākajiem pasaulē, jo tā tuvumā dzīvo vairāki miljonu iedzīvotāju, kā arī tas ir vienīgais vulkāns, kura izvirdums kontinentālajā Eiropā ir noticis pēdējo simts gadu garumā (pēdējo reizi 1944.gadā). Šobrīd tas ir neaktīvs, taču laupījis daudzu cilvēku dzīvības, kā arī izvirdumu rezultātā blakus tam ir radies tā saucamais „Jaunais” Vezuvs, kur ceļu līdz tā virsotnei projekta dalībnieki arī šķērsoja todien. Šodien Vezuva galvenās virsotnes augstums ir aptuveni 1281m. Šajā dienā tiek apskatīti arheoloģiskie izrakumi Pompejos un Herkulānā – drupas, senlietas, cilvēku kauli, kas liecina par vēstures klātesamību.
    Trešā diena ļauj ielūkoties itāļu skolēnu mācību norises ikdienā. Diena iesākas ar skolēnu sagatavotu prezentāciju par koraļļiem un to nozīmi šajā pilsētā. Skolēni apmeklē un iesaistās tādās stundās kā fizika (eksperimenti un zināšanu pārbaude testa formā) un ķīniešu valoda, kurā ar lielu interesi tiek apgūti valodas pamati. Turpmākajā dienas daļā tiek iepazīta regate – jahtas burāšana, kas ne tikai mums, latviešiem, ir jauna pieredze, bet arī pašiem itāļiem. Piedzīvojums, pieredze un zināšanas reizē.
    Nākamais pieturpunkts – saulainā ceturtdiena Neapolē. Neapole ir viena no tūristu iecienītākajām pilsētām. Apmeklējam Nacionālo Arheoloģisko muzeju, kur atrodas izcila senlietu kolekcija, kas nāk no Pompejas agrākiem izrakumiem. Gleznas un skulptūras, marmors, mājsaimniecības piederumi, mozaīkas un daudzi citi dārgumi, starp kuriem atrodoties, tie uz brīdi ievelk šajos senajos gadsimtos, liekot iedomāties, kā tas bija un kā pasaule ir attīstījusies gadsimtu gaitā. Tālāk seko Neapoles vecpilsētas iepazīšana – brīnišķīga iespēja sajust vietējo cilvēku ikdienas garu. Tūristi, cilvēku darba dienas gaitas, vietējie dārzeņu, augļu un pastas tirdziņi, suvenīru bodītes, ātrās ēdināšanas vietas, kafejnīcas, restorāni, beķerejas, nebeidzamā satiksme – tas viss Neapoles šaurajās vecpilsētas ieliņās. Brauciens tiek noslēgts, viesojoties hidroelektrostacijā, kas kopš pagājušā gadsimta piecdesmitajiem gadiem ir galvenais elektrības piegādātājs Itālijā. Uzzinām par to, kā elektroenerģija tiek radīta, izplatīta, kā arī gūstam ieskatu vēsturē. Pēc hidroelektrostacijas apskates dodamies uz iespaidīgo Karalisko Kasertas pili, kuru cēluši 18.gadsimta labākie arhitekti. Pils teritorijā atrodas milzīgs, elpu aizraujošais dārzs 120 ha platībā. Atrodoties uz dārza galvenā ceļa, tā priekšā paveras skats gluži kā pasakā – kalni, arkas, strūklakas, zaļojoša zāle, kā arī koki, caur kuru zariem saules gaisma trāpa tieši sejā. Cilvēki bauda atpūtu laiskojoties zālītē.
    Sestdiena – tālais mājupceļa pārbrauciens, kas izved cauri tūristu iemīļotajiem Romas vēsturiskajiem un grandiozajiem objektiem – Romas kolizejs, Trevi strūklaka, Santi Vincenzo e Anastasio a Trevi baroka stila baznīca, Panteona baznīca, kas sākotnēji, 27.gadā p.m.ē, tika būvēta kā templis. Visu to savām acīm redzējām neilgajā laika posmā ceļā no Romas uz Latviju. Šie skaistie mirkļi tik īsi, ka aizver acis un atverot attopies savās mājās – Latvijā.
    Šī iespēja piedalīties šādā projektā, kurā esi starp citiem cilvēkiem - tādiem kā tu (kas dzīvo citādākā kultūrā, piedzīvo citādāku mācīšanās pieeju, citā zemē, ar citu valodu), ļauj praktiski izmantot un turpināt attīstīt valodas prasmes, iepazīt cilvēkus – sadarboties, komunicēt, pavadīt laiku kopā un realizēt šī projekta uzdevumus un mērķus, kā arī izglītoties jomā, kas ir aktuāla mūsdienās – ūdens ilgtspējība, piesārņojums, apkārtējās vides saudzēšana. Iesaistīšanās programmā Erasmus+ ir nopietns solis ceļā uz panākumiem un attīstību. Jaunieši tiek aizrauti un ieinteresēti attīrīt vidi, kurā mēs dzīvojam. Un labāka nākotne taču balstīsies uz mūsu – jauniešu, pleciem.

Evelīna Grigaļūna