Šogad 6.a klase pieteicās ZZ čempionātam. Sākumā bija jāpilda dažādi uzdevumi datorā, pusfinālā veicām eksperimentu, kuru filmējām, veidojām foto karogu.
      Mūs izvirzīja  finālam, kuram batikojām visiem krekliņus ar Rīgas 25. vidusskolas uzrakstu.
      Fināls 23. maijā notika 333 sporta kompleksā Stopiņu pagastā. Pēc reģistrācijas saņēmām dzeltenus sporta maisiņus, plānu ar precīziem laikiem, kuros punktos jābūt. Pildījām visus uzdevumus, brīvajā laikā peldējāmies. Veicām uzdevumus astoņos pieturas punktos, piemēram, kartings, klinšu kāpšana, velosipēdi, puzles likšana.
      Diena pagāja ļoti ātri, vakarā vēl noklausījāmies grupas “Bermuda divstūris “koncertu, noguruši un saulē apdeguši atgriezāmies mājās.

      6.a klases skolniece Sabīne Dumpe.

        2019. gada 14. maijā Rīgas 25.vidusskolas un Iļģuciema vidusskolas skolēniem bija iespēja piedalīties Eiropas jauniešu seminārā Eiropas parlamentā, Briselē. Ierodoties Parlamentā mums bija iespēja apskatīt parlamenta telpas. Seminārā piedalījās piecas Eiropas Savienības valstis- Latvija, Vācija, Īrija, Ungārija un Somija. Katra valsts sniedza prezentāciju par saviem EE19 projektiem. Seminārā tika runāts par viltus ziņām un to atpazīšanu, kā arī par 25. maijā gaidāmajām Eiropas Parlamenta vēlēšanām.
        Jaunieši tika sadalīti trīs grupās, lai apskatītu problēmas saskaroties ar gaidāmajām Eiropas Parlamenta vēlēšanām un kā tās risināt. Katrai no grupām bija jāsniedz sava ideja nākamajām Eiropas vēlēšanām, bija jābūt kreatīviem, lai izdomātu veidu kā mudināt cilvēkus balsot Eiropas vēlēšanās, jo ikviena balss vēlēšanās ir svarīga. Katrā no grupām tika izvēlēta viena ideja nākamajām vēlēšanām un tika prezentēta pārējiem jauniešiem.
        Semināra beigās jaunieši varēja uzdot sev interesējošos jautājumus par Eiropas Savienības darbību, plāniem nākotnē, kā arī izteikt savus priekšlikumus un viedokļus un saprast, ka jauniešu viedoklis šādās lietās ir svarīgs.
        Madara Imaka

Raksts izglitiba.riga.lv

        Ceturtdien, 2019.gada 9.maijā,  10.a klases skolēni ar klases audzinātāju Aiju Krankali un direktores vietnieci Gitu Šulci devās uz Mangaļsalu.
Mangaļsalas piekrastes mežos atrodas Daugavas grīvas krastu fortifikācijas būvju kompleksa daļas, kurām ir noteikta valsts aizsardzība. Mangaļsalas bunkuri ir unikāla vieta Rīgā, gan arī visas Eiropas mērogā. Dažādu gadsimtu militārās būves: Krievijas impērijas būves (1874-1912), Latvijas brīvvalsts laika doti (1927), padomju gadu munīcijas noliktavas un citi interesanti objekti.
         Mangaļsalas lielo nozīmi Rīgas ostas aizsardzībā apzinājās ikviena vara. No cariskās Krievijas laikiem te palikuši šāviņu pagrabi un betonēti krasta bateriju kazemāti. Arī pirmā Latvijas brīvvalsts un padomju vara te ierīkoja savas artilērijas pozīcijas. Daudzas no šīm būvēm ir sabrukušas vai uzspridzinātas, taču lielākā daļa saglabājusies līdz mūsdienām. Daudzviet zemes kārtā virs būvēm izauguši koki.
Vecākās saglabājušās būves datētas ar 1874.-1884. gadu. No tiem laikiem turpat blakus ceļam, kas ved uz molu, saglabājušies no ķieģeļiem būvēti šāviņu pagrabi. Netālu atrodas 1912.-1914. gadā būvēti betona kazemāti, kuros pirmās brīvvalsts laikā savus krasta apsardzes lielgabalus bija izvietojusi arī Latvijas armija. Padomju laikā šai vietā atradās trīs artilērijas iekārtas, kuras tika izmantotas krasta apsardzes artilērijas skolas kursantu apmācībai. Aizejot padomju armijai, no šejienes esot izvesti 600 vagoni ar artilērijas šāviņiem. Šis ir unikāls objekts, kāda citur Baltijas jūras krastos nav. Ar 2003. gada Kultūras ministrijas rīkojumu tas nonācis valsts aizsardzībā.
         Apskatījām dižpriedi.
         Redzējām arī avarējušā dzelzsbetona kuģa «Lady Cotlin» vraku. Kuģis nogrimis netālu no krasta 1951.gadā.
         Mangaļsala ir pirmā pilsētas daļa, ko šķērso visi jūras kuģi, ienākot Daugavā. Tieši no Mangaļsalas jūrā iestiepjas Mangaļsalas dambis jeb Austrumu mols, kas būvēts laika posmā no 1850. līdz 1861. gadam. Tā celtniecībai aktīvi sekojis līdzi Krievijas imperators. Mola garums ir 2240 metri. Jūras daļu austrumu molam veidoja pāļu konstrukcijas, kas vēlāk tika izbērtas un pārklātas ar akmeņiem. Dambja pamatdaļa veidota no smagām fašīnām un akmeņiem. Mangaļsalas dambis kalpo kā Daugavas labā krasta nostiprinājums.
         Mangaļsalā no mola redzējām arī delfīnu.

      Lai veicinātu Latvijas skolēnu un ikviena iedzīvotāja zināšanas par Eiropas Savienību, Eiropas Komisija sadarbībā ar Eiropas Kustība Latvijā organizē Eiropas eksāmenu.
      Eiropas eksāmens norisināsies tiešsaistē www.esmaja.lv 9.maijā no plkst. 8.00.00 līdz 21.00. Kaut arī eksāmens īpaši izstrādāts skolu vecuma jauniešiem, savas zināšanas un erudīciju Eiropas Savienības jautājumos tajā varēs pārbaudīt ikviens interesents.
      „Eiropas eksāmenā” tiks ietverti dažādas sarežģītības jautājumi, kuros dalībnieki varēs demonstrēt savas zināšanas par ES vēsturi un attīstību, institūcijām, monetāro savienību, Latvijas dalību ES un citiem jautājumiem.
      KĀ GATAVOTIES:
      Visi slaidi vienā datnē: https://europa.eu/european-union/sites/europaeu/files/eu_in_slides_lv.pdf  - šo materiālu var izmantot arī audzināšanas stundās, https://esmaja.lv/lv/projekti/eiropas-eksamens/ka-sagatavoties

Mazā, sirmā kumeliņā
Jāj pa ceļu pasaciņa.
Ātri, ātri steidzas viņa,
Rokā zelta pātadziņa.
Jāj un jāj un neapstājas,
Zemes virsū nav tai mājas.
Līdz ko jaukie sapņi beidzas,
Viņai projām jāaizsteidzas.
Ilgi, šķiet man, projām biju;
Nu es atkal ieraudzīju:
Mazā, sirmā kumeliņā
Jāj pa ceļu pasaciņa.
Sidraboti pakaviņi,
Zili puķu iemauktiņi;
Pavadā kā pērles sienas
Senās, mīļās bērnu dienas.
Jāj un jāj un neapstājas,
Zemes virsū nav tai mājas.
/Aspazija/

      DK “Pasaciņa” ir iedejojis jau apaļos 10 gados. Sākot jau no 2008. gada bērni un jaunieši ar lielu mīlestību pret latviešu deju, dejo skolas tautas deju kolektīvā. Šie 10 gadi ir aizvadīti ar raitu dejas soli, smiekliem, mīlestību, jauniem iegūtiem draugiem, bet galvenais ar smaidu sejā par to, ko tu dari.
      Katrs dejotājs sirdī izjūt deju un uz skatuves ir īsts mākslinieks. Lai deja mums palīdzētu saprast sevi un cilvēkus blakus, saskatīt acīm neredzamo un saklausīt to, ko apslāpējusi ikdiena.
      Deja dod neaprakstāmas emocijas, tā nav tikai deja, tas ir kas vairāk! Īstam latvietim tas ir sajūtu kods, kurš mums ir ielikts šūpulī!
      Mūsu kolektīva nosaukums „Pasaciņa” radies ļoti interesanti. Skolotāja uzrīkoja konkursu un noteica, ka mums vajadzētu izdomāt kolektīva nosaukumu. Protams, iekļāvām visus nosaukumus, tikai ne „Pasaciņa”. Līdz skolotāja nonāca pie paziņojuma, ka mūsu kolektīvu sauks „Pasaciņa”. Kad jautājām- kāpēc tāda izvēle? Viņa teica, ka šis vārds asociējas ar četrām lietām: Ulda Žagatas deja „Pasaciņa”, īpašības vārdu pasakains, jo vēlas, lai viņai ir pasakaini dejotāji. Ar Aspazijas dzejoli „Sēd uz sliekšņa pasaciņa” un ar latviešu pasakainajām pasakām.
      Cilvēki pagātni idealizē, nākotni izpušķo, bet šodienu neprot novērtēt. Dejojot baudi katru mirkli, skatienu un pieskārienu! Dejā tu jūties brīvs un uz mirklīti aizpeldi no realitātes.
      Prieks, enerģija, sajūsma, ko rada deja, lielā mērā radniecīga sievišķībai. Svinēt deju, kas, to pat kā sieviete, iemieso un izstaro pasaules skaistumu, maigumu, spēku un pašatdevi vienlaikus. Deja tā pat kā sieviete ir noslēpums, kas mudina nepārtraukti kustēties un mīlēt.
      Jā, mēs esam tauta kurai deja ir kā sirdslieta. Sirdslieta, kura spēj apņemt mūs visus. Un neviens nemainīs to nemūžam! Deja ir viens no veidiem, kā izpaust dzīvesprieku, laimi, vēlmi būt kaut kas vairāk vai arī pretēji-izpaust dusmas vai bēdas! Katram ir sava interpretācija-kas ir deja!
      Bet kādam ir jābūt dejotājam?

P - Pieklājīgs, pacietīgs, priecīgs, pacilāts.
A - Atraktīvs, aktierisks, akurāts.
S - Saderīgs, saprotošs, smaidīgs, starojošs.
A - Apburošs, amizants, aizraujošs.
C - Centīgs, cienīgs, cēls
I - Interesants, izzinošs, ieinteresēts.
Ņ - Ņiprs,
A - Amizants, aizraujošs, aprasts.

      Baiba Ķestere, ir teikusi :” Deja nav vienkārši dejošana. Tā ir maģija... Kaut kas, kas Tevi atbrīvo! Ir dažādi īssceļi uz laimi. Dejošana ir viens no tiem.”
      Jā, patiešām, cilvēks dejo, jo tā ir sirdslieta, ko tu piekop un attīsti. Īsti dejotāji dejo, jo viņi paši to vēlas, nevis kāds cits to grib.

      Taiga Ludborža reiz teica: ”Vislielākais prieks ir par atnākušajiem puišiem - sportistiem un datoristiem - kuri līdz šim bija tikai smējušies par tiem, kuri dejo. Ir liels gandarījums redzēt, ka viņiem ne tikai sanāk, bet arī patīk. Tagad viņi saprot, ka deja prasa ne mazāk izturības un koncentrēšanās spējas kā sports. Enerģiju prasa arī partnerattiecības. Ja partneris pretī ir smaidošs un iecietīgs, arī deja liekas skaists notikums.”
      Deja nav atpūta uz skatuves. Tā ir jānopelna. Ja tu sāc deju un saproti, ka esi to nodejojis, tikai tad, kad deja beigusies- tu esi dejojis no sirds. Tu esi izbaudījis katru momentu, katru dejas takti. Ja partneris ir vienīgais, ko esi redzējis apkārt, un ja skolotāja pēc dejas pasaka, ka bija skaisti- tad tu esi visu darījis pareizi, jo tu dejoji no sirds.

      2019. gada 11. aprīlī “Pasaciņa” nosvinēja savu jubileju, priecējot visus ar koncertu. Koncertā piedalījās viesi no Olaines - DK ”Dzērve” vadītāja Aija Freimane, DK “Saulīte” no Rīgas 84. vsk. vadītāja Liene Gailāne un DK ” Vizmiņa” vadītāja Ineta Tālzeme.

      Šogad projekta „RĒĶINI GALVĀ”  MIKSIKE starptautiskais fināls notika 27. aprīlī Igaunijā. Sacensībās piedalījās galvā rēķinātāji no Igaunijas, Lietuvas, Slovēnijas, Ukrainas, Gruzijas un Latvijas. Kopvērtējumā Latvijas komanda ieguva vienu zelta un divas sudraba medaļas.
      4.-6. klašu grupā 1.vieta Sebastianam Eduardam Ivanovskim no Rīgas 25.vidusskolas 6.a klases.
      Sīkāka informācija par sacensībām un projekta plāniem aplūkojama www.miksike.lv

      Otrdien, 23.aprīli, mēs - Rīgas 25.vidusskolas 10.a klases skolēni ar klases audzinātāju Aiju Krankali, ģeogrāfijas skolotāju Vitu Ozolu un direktores vietnieci Gitu Šulci devāmies sakopt Ķengaraga promenādes posmu pie Daugavas iepretī Maskavas ielas mājām 256 un 258. Sakopt Daugavmalu devāmies talkas nedēļā.
      Maisus atkritumu savākšanai mums sagādāja Rīgas pilsētas Austrumu izpilddirekcijas pārstāvji. Mūsu skola piedalās Erasmus+ projektā “Ūdens ilgtspējība Eiropā” (Trans European Water Sustainability). Ūdenstilpņu un tām pieguļošās teritorijas tīrība ir viens no aktuālajiem jautājumiem, kuriem esam īpaši pievērsušies īstenojot šo projektu.
      Daugavmalā savācām ļoti daudz stikla lauskas, koka kastu fragmentus un pat daļas no mēbelēm. Stikla gabali likās augam no zemes. Pārstaigājot vienai un tai pašai vietai tie bija vēl un vēl… Pēc darba esam gandarīti par paveikto. Kāda daļa mūsu apkārtnes kļuvusi tīrāka pateicoties tieši mums!