Rīgas 25.vidusskolas 10 skolēniem skolotājas Rudītes Liepiņas vadībā tika dota ekskluzīva iespēja doties uz Eiropas Parlamentu Strasbūrā, Francijā no 13. līdz 19. novembrim. Kopā ar mums brauc Salaspils 1.vidusskolas un Jēkabpils Valsts ģimnāzijas skolēni, kuri, tāpat kā mēs, pagāšajā gadā, ar lielu centību darbojoties Eiropas Parlamenta vēstnieku skolā, ieguva šādu iespēju - doties uz Parlamentu. Vēl mums pievienojies Toms, viņš ir mūsu ceļojuma plānotājs, gids un liels vēstures eksperts, kas dod mums iespēju vairāk izzināt katras valsts vēsturi un notikumus tajos.
Mūsu skolai ceļojums sākās agrā 13. novembra rītā, kad visi tikās jau 5:50 un tālāk devās ceļā. Pa ceļam uzņemti draugi no Salaspils un Jēkabpils, un mūsu garais ceļš varēja sākties. Pirmā diena tika pavadīta autobusā. Mūsu ceļš bija no Rīgas līdz pat Polijas tālākajam galam - Vroclavai. Kā tad nu bez atgadījumiem, - tikai 2 stundu attālumā no Vroclavas, pēkšņi iekļūstam ceļa negadījuma sastrēgumā, kur nostāvam vēl 2 stundas. Beigās viesnīcā ieradāmies tikai 1:30 pēc Polijas laika un dodamies gulēt, jo nākamajā dienā gaida tāls brauciens uz Strasbūru.
Otrā diena.
Ir 14.novembris, pirmdiena, ceļojuma otrā diena. Šorīt mostamies jau 8:00, lai dotos brokastīs un būtu gatavi braucienam tālāk. Pusdienlaikā šķērsojam Vācijas robežu, taču kur nu atkal bez incidentiem, atkal apstādina Vācijas ceļu policija, bet ātri vien policisti saprot, ka jauniešus, kuri tik ļoti dedz un nepacietībā gaida aizstāvēt Latvijas godu Eiropas Parlamentā, ir jālaiž ātrāk ceļā, tādēļ varam turpināt ceļu. Tā nu pavadam visu dienu autobusā ceļojot un skatoties uz Vācijas plašajām ārēm, un tikai vakarā ierodamies Francijā. Esam ļoti priecīgi, jo ceļš ir galā, taču nekas nav beidzies. Rīt ir lielais uzdevums- jāparāda Eiropas Parlamentam un pārējiem Eiropas valstu studentiem, ka Latvija intelekta ziņā ir spējīga uz visu un ne grama neatpaliek no citām valstīm, tieši pretēji, cenšās būt labāka. Tā nu ierodamies viesnīcā un dodamies gulēt, lai būtu spēks tik svarīgai dienai kā rītdienai.
Trešā diena.
Ir 15.novembris, otrdiena, trešā diena. Šis datums daudziem skolēniem ieies atmiņā līdz mūža galam. Beidzot ir pienākusi diena, kad dodamies pārstāvēt Latviju uz Eiropas Parlamentu Strasbūrā. Visi kā viens ceļamies agri no rīta un bez ierunām esam gatavi braucienam. Aizbraucot līdz Parlamentam ir kultūršoks, tik daudz redzētā ēka bildēs un video, nu ir acu priekšā, tas brīdis ir klāt. Protams, Latvija ir viena no pirmajām valstīm, kas ierodās EP, punktualitāte un atbildības sajūta mūs nekad nav pametusi. Visi dodamies iekšā elegantos tērpos un ar Latvijas karogiem rokā, mūsu tēls bija tik pārliecinošs, ka pie ieejas netika prasīti dokumenti, mūsu veidols runāja mūsu vietā, tik spēcīgs bija iespaids uz mums. Ierodoties tikām cienāti ar brokastīm un bija iespēja aprunāties ar dažādu valstu jauniešiem, kā piemēram, ungāriem, lietuviešiem un slovākiem. Vēlāk devāmies cauri elegantajai un mākslas pilnajai Parlamenta ēkai uz lielo plenārsēžu zāli. Visa Latvijas komanda kā viens sasēdāmies kopā un uz galda, protams, Latvijas karogi, lai apliecinātu savu esamību un patriotismu pret mūsu skaisto valsti. Mūsu pasākumā tika dota iespēja iepazīstināt ar savu delegāciju, protams, uzdevums bija skaidrs- skaidri un pārliecinoši jārada Latvijas tēls pēc iespējas labāks. Iepazīstinājām ar mūsu delegāciju un, protams, skolu no kuras nākam- Rīgas 25. vidusskola. Tika ietvertas sarunas ar Eiropas Parlamenta vicaprezidenti Katarinu Barleju, kur visas sesijas laikā bija iespēja uzdot jautājumus tieši jauniešiem. Latvijas delegācija šādu iespēju neizniekoja un tika uzdots jautājums par Baltijas valstu drošību, pēc kura no plenārzāles auditorijas un īpaši no kaimiņiem- Igaunijas un Lietuvas izpelnijāmies lielus applausus, jo šādas tēmas tiešām mums ir svarīgas. Visa pasākuma laikā tika apspriestas aktuālākās tēmas kā energokrīze, vai Eiropas ir gatava ziemai un Eiropas Parlamenta vēlēšanas 2024. gadā. Apsriedām arī cilvēktiesību jautājumus un Eiropas Savienības vērtības ar plenārsēžu vadītājiem un Alejdu Hernandesu Aliadesu, kas atbild par enerģijas un inovatīviem jautājumiem Eiropas Parlamentā. Pēc pusdienām bija iespēja balsot kā īstiem Eiropas Parlamenta deputātiem, kas visiem ļoti patika, un izteikt viedokli visiem bija iespēja par dažnedažādākajiem jautājumiem. Kopumā iespaids par šo pasākumu un diskusiju bija ļoti interesants, jo pārstāvēt savu valsti starptautiskā diskusijā par aktuālām problēmām ar jauniešiem ir pieredze, kas dod neaprakstāmi labu iespaidu un drosmi uzdrīkstēties un darīt. Iepazīties ar jauniešiem, uzklausīt un paust savus viedokļus, apbrīnot skaisto ēku, iepazīt Eiropas Parlamenta inteliģenci un justies vajadzīgam Eiropas vidē ir tas ko ikdienā nevar iegūt. Šāda pieredze paliek uz mūžu un tā tikai veicina mūsu vēlmi iesaistīties. "Tie esam mēs, kas veido nākotni" ar šādu sajūtu mūs pavadīja visu dienu Parlamentā. Pēc vizītes mēs devāmies uz Strasbūras vecpilsētu, kura atrodas uz salas un izstaigājām ekskursiju pa skaistākajām vietām, protams, apskatot arī slaveno Strasbūras katedrāli, kura dzīvē ir tik grandioza, ka acis nevarējām novērst. 15. novembris mums ir pagājis vēja spārniem, bet ar tik daudz atziņām un patriotisma uzplūdumiem, ka tas rada vēlme iet un darīt sev un savai valstij.
Ir 16. novembris, trešdiena, ceturtā diena.
Visi esam ļoti priecīgi un pacilāti par iepriekšēju dienu, kas arī dod spēku nākamajām. Šodien ceļamies agri kā vienmēr, jo tik daudz vēl tikai priekšā. No rīta paēdām brokastis Strasbūrā un esam ceļā uz Magino līniju. Magino līnija ir bunkuru līnija Francijā, kuru tiešām bija ļoti interesanti apskatīt, jo uzzinājam jaunu gan par vēsturi, gan arī kā strādā šāda veida nocietinājumi. Viss, protams, notiek pazemē, kas padara visu vēl aizraujošāku. Lai arī ekskursija ilgst 3 stundas, tas nemaina faktu, ka tas ko redzējām ir fenomenāli. Vēlāk dodamies uz Vogēzu kalnu augstāko virsotni apmēram 1400 metru augstumā. Ainavas, kas mūs pavadīja braucot augšā kalnā bija neticamas acīm, tāds skaistums, tāda daile. Uzkāpjot augšā cīnāmies ar vēju un ar mākoņiem, bet kopumā vēl viena virsotne šajā ceļojumā ir pievarēta. Pēc Vogēzu kalniem dodamies uz romantisko Kolmāru, kur ieturam pauzi un izstaigājam vecpilsētu, kura jau ir Ziemassvētku noskaņās. Gleznaino Kolmāru diemžēl neredzam dienas gaismā, bet skaistumu vēlās vakara notis nebojā. Garā ekskursiju diena ir galā atgriežoties mūsu nu jau mīļajā Strasbūrā, taču rītdienas notikumi nav aiz kalniem.
Ir 17.novembris, ceturtdiena, piektā diena.
Šorīt pametam Franciju un sakam "Uz redzēšanos", jo noteikti vēlamies atgriezties. Tālāk mūsu ceļi ved atpakaļ uz Vāciju, kur pirmo pieturvietu aprakstīt ir lieki- Porsche muzejs. Ierodoties Štutgartē pie muzeja, visiem skatieni vērsti augšup, jo par tādu ēku var tikai sapņot. Puišiem jau nu it īpaši ilgi gaidīts pasākums. Apskatīt tik augstas klases automobīļus un uzzināt par tiem tik daudz ko jaunu ar jaunāko tehnoloģiju palīdzību ir neaprakstāmi. Jāpiebilst, ka attieksme pret mums visās pilsētās kā latviešiem ir bijusi patīkami pārsteidzoša, jo tik atvērti un jauki cilvēki ir tas, kas palīdz mūsu ikdienai būt labākai. Iedvesmojoties no Ferdinanta Poršē daiļdarbiem dodamies tālāk uz Ludvigsburgas pili, kura ir celta baroka laikā. Šī pils nes līdzību ar Rundāles pili, jo abas celtas baroka laikā. Šajā pilī dzīvojis karalis Ludvigs un viesojušies daudzi slaveni cilvēki tajā laikā, kā piemēram pats Napoleons. Tiekam piekodināti ekskursijas laikā nefotogrāfēt un neko neaiztikt, jo šī pils ir ļoti vērtīga. Paklausoties stāstus par pils vēsturi, notikumiem, kas tur notikuši un tā laika cilvēku paradumus, dodamies uz Rotenburgu. Tā ir viduslaiku pilsēta, kas nav izpostīta nevienos karos un ir saglabājusies vislabāk visā Vācijā. Pilsētā ir mierīga un silta noskaņa, kas rod patīkamu sajūtu un vēlmi tur uzkavēties vēl. Ir padomāts par atmosfēras radīšanu visā pilsētas teritorijā priekš tūristiem. Ēkas ieved viduslaiku pasaulē. Pēc visu ekskursiju beigām dodamies uz Nirnbergu, kur vakarā neskatoties uz sliktajiem laikapstākļiem dodamies uz vecpilsētu, kur apskatām un uzzinām jaunu par pašu pilsētu. Visu dienu pavadījuši ceļojumos pa gadsimtiem un laikiem esam pelnījuši atpūtu.
Ir 18. novembris, piektdiena, sestā diena.
Pamostoties spilgtajā Vācijas pilsētas Nirnbergas centrā esam svinīgā noskaņojumā, bet ne velti. Latvijai 104! Ar savstarpējiem apsveikumiem apmainoties svinam sirdīs šo svēto dienu Latvijas mūžā, jo mēs esam tie, kas veido valsti, katrs no mums. Ar smaidiem sejā pametam Nirnbergu un dodamies ceļā tuvāk mājām. Pa ceļam iegriežamies grandiozajā Kēnigšteinas cietoksnī Saksijā, kurš vēljoprojām saglabājies kopš 16. gadsimta. Cietoksnis stāv 240 metru augstumā virs Elbas. Izstaigājuši cietokšņa teritoriju un uzzinājuši daudz jaunu informāciju ar inovatīviem tehnoloģijas paņēmieniem cietokšņa muzejā dodamies tālāk ceļā. Pēdējā mūsu ceļojuma pietura bija Bastejkalni. Šī pastaiga pa šiem kalniem bija gleznains un māksliniecisks punkts mūsu ceļojumam, šie kalni bija ļoti skaisti un mums par godu tos izskrāšņoja tikko uzsnigušais sniegs. Šādos brīžos tu saproti kāda ir dzīves patiesā vērtība. Kā latviešiem, šis dabas brīnums mums īpaši gāja pie sirds. Izstaigājuši pastaigas takas atgriežamies autobusā un braucam uz Vroclavu. Vroclavā pateicamies par skaisto dienu viens otram, jo noturēt možu garu neizdotos, ja nebūtu viens otram blakus un neatbalstītu šajā vēsturiski nozīmīgajā dienā Latvijai. Dodamies agri gulēt, jo rīt gribam ātrāk tikt atpakaļ savā brīnišķīgajā zemē- LATVIJĀ.
Ir 19. novembris, sestdiena, septītā diena.
Šorīt esam agri augšā Polijas pilsētā Vroclavā, lai pabrokastotu un dotos ceļā uz Latviju. Visi esam priecīgi par ceļojumu, kas izdevies superīgi, taču doma par braukšanu autobusā visu dienu mazliet nogurdina. Brauciena laikā pateicamies viens otram par brīnišķīgo ceļojumu un doto iespēju apmeklēt pašu Eiropas Parlamentu Strasbūrā. Ierodoties Latvijā atvedām līdzi sniegu un varam priecēt acis ar skaisto laiku. Visi esam ļoti priecīgi un vislielāko paldies sakam skolotājiem. Šis brauciens deva mums pieredzi, tas atvēra plašāku redzesloku un deva iespēju ieskatīties citu kultūrās un darbos. Noteikti katrs spēs paņemt kādu atziņu, no apmeklējuma Parlamentā, taču mana būtu- "Viss ir iespējams".
